Cilvēka-motorizētā tricikla izcelsme: ar cilvēka-motoru darbināmi trīsriteņi pirmo reizi parādījās Eiropā 19. gadsimta beigās. 20. gadsimta sākumā tie strauji izplatījās pilsētās, kļūstot par galveno pilsētu kravu un pasažieru transporta veidu, pakāpeniski aizstājot rikšas. To konstrukcijā ir priekšējo-riteņu stūrēšana un aizmugurējo-riteņu piedziņa, ar rāmi, kas aprīkots ar kravas kasti/bortu, kas ir piemērotas pilsētas transportam un zemu ienākumu{8}}strādnieku iztikai.
Mehāniskā trīsriteņa dzimšana: 1885. gadā Kārlis Benss izveidoja pasaulē pirmo iekšdedzes dzinēju trīsriteņu automašīnu (“Benz No. 1”) ar 0,984 l tilpumu, 0,86 zirgspēku jaudu un 13 km/h maksimālo ātrumu. Tas saņēma Vācijas patentu 1886. gadā, iezīmējot automobiļu rūpniecības sākumu. 1893. gadā Francijā parādījās velosipēds ar blakusvāģi. 1913. gadā Hugo Jangs ASV optimizēja blakusvāģa kustīgo savienojuma konstrukciju, ieliekot pamatu modernajam motociklam ar blakusvāģi.
